Ārējās apdares dēļi

Ārējās apdares dēļi

Ārējās apdares dēļi galvenokārt tiek izgatavoti no egles un priedes. Mājas fasādēm un citiem āra darbiem ieteicamākie ir apdares dēļi ar pusspundes savienojumu. Tos pareizi uzstādot un nostiprinot, ūdens no dēļiem notek, neiekļūstot savienojuma vietā. Savukārt ārējās apdares dēļu forma un profils jāizvēlas atkarībā no ēkas atrašanās vietas un arhitektūras. Šaurāki apdares dēļi ar izteiktu profilu labāk piemēroti nelieliem fasādes virsmas laukumiem un padara tos gaisīgākus, bet platāks un neuzkrītošāks profils derēs lielāku fasāžu nosegšanai.





Populāra prece
Populāra prece
10.36 €

Ārējās apdares dēļu izvēle

Koku suga
Koka ārējās apdares dēļi galvenokārt tiek izgatavoti no egles. Tās koksne ir blīvāka un izturīgāka nekā priedei, tāpēc egles materiālu deformācijas risks mitruma ietekmē ir daudz mazāks un dēļi kalpo ilgāk. Turklāt žāvēšanas procesā poras egles koksnē aizveras, palielinot tās bioloģisko noturību, tāpēc egles apdares dēļi nav jāimpregnē ar koksnes aizsarglīdzekļiem. Tas gan nenozīmē, ka nav nepieciešama gala apdare. Piemēram, rūpnieciskās krāsošanas laikā dēļi sākumā tiek pārklāti ar gruntskrāsu, kas satur aktīvās vielas pret zilēšanu un pelējumu.

Profils
Mājas fasādēm un citiem āra darbiem ieteicamākie ir pusspundes apdares dēļi. Tos pareizi savienojot un nostiprinot, ūdens no dēļiem notek, neiekļūstot savienojuma vietā. Savukārt ārējās apdares dēļu forma un profils jāizvēlas atkarībā no ēkas atrašanās vietas un arhitektūras. Šaurāki apdares dēļi ar izteiktu profilu labāk piemēroti nelieliem fasādes virsmas laukumiem un padara tos gaisīgākus, bet platāks un neuzkrītošāks profils derēs lielāku fasāžu nosegšanai. Tāpat jāņem vērā – jo biezāki ir koka ārējās apdares dēļi, jo mazāks ir mitruma izraisītās deformācijas risks un ilgāks fasādes kalpošanas laiks. Tāpēc ārējai apdarei rekomendējam izmantot vismaz 18 mm biezus dēļus.

Virsmas apdare
Ārējos apdares dēļus iespējams izvēlēties ar gludi zāģētu vai gludi ēvelētu virsmu. Dēļi ar gludi zāģētu virsmu spēj absorbēt līdz pat 60% vairāk krāsas, turklāt tā labāk pielīp pie virsmas un dziļāk iekļūst koksnes porās, tādā veidā līdz pat divas reizes pagarinot fasādes kalpošanas laiku. Tajā pašā laikā pie šādiem apdares dēļiem ļoti labi pieķeras dažādi netīrumi un putekļi. Tāpēc, ja ēka atrodas vietā ar lielu gaisa piesārņojumu, labāk izvēlēties gludi ēvelētus apdares dēļus, kas viegli notīrāmi ar speciāliem līdzekļiem. Rezultātā, lai arī krāsas pārklājumu nāksies biežāk atsvaidzināt, fasādes uzturēšana būs vienkāršāka. Ārējās apdares dēļus krāsojot uz vietas, pastāv liels risks, ka neizdosies uzklāt vienmērīgi biezu krāsas slāni un līdz ar to nodrošināt arī vienmērīgu žūšanu. Tāpēc labs risinājums ir izvēlēties rūpnieciski krāsotus dēļus, kas apstrādāti telpā bez putekļiem, ar atbilstošu un nemainīgu temperatūras un mitruma režīmu, uzklājot apdares materiālu precīzi ražotāja norādītajā biezumā. Šāda apdare nodrošina augstu kvalitāti un ilgu kalpošanas laiku, turklāt, īpaši liela apjoma gadījumā, rūpnieciskā krāsošana var izrādīties arī lētāka. Neatkarīgi no virsmas gala apdares kvalitātes koka fasāde ir ļoti jutīga pret mitrumu, it īpaši slīpu lietu un ūdens šļakatām no zemes. Lai paildzinātu koka fasādes kalpošanas laiku, ēkas cokola augstumam jābūt lielākam par 30 cm un dzegu platumam – vairāk par 60 cm.

Apjoms
Aprēķinot nepieciešamo ārējās apdares dēļu apjomu, kopējai kvadratūrai ieteicams pieskaitīt papildus 5–10% rezervei. Neliela papildu apjoma pasūtīšana vēlāk būs apgrūtinoša un dārga gan jums, gan pārdevējam, īpaši rūpnieciski krāsotu apdares dēļu gadījumā. Īpaša uzmanība jāpievērš veikalā norādītajām apdares dēļu mērvienībām. Aktuālā kvadratūra norāda precīzus dēļa kā izstrādājuma izmērus, bet nominālā – nosedzošo platību, neņemot vērā spundējuma vietas. Ja minēta ir aktuālā kvadratūra, nepieciešamā materiālu daudzuma aprēķini kļūst sarežģītāki, jo klāt jāpieskaita tie milimetri, kas zudīs, spundējuma vietās savienojot dēļus.

Ārējās apdares dēļu uzglabāšana un uzstādīšana

Uzglabāšana būvlaukumā
Uzglabājot ārējās apdares dēļus būvlaukumā, tiem no augšpuses un sāniem jābūt nosegtiem ar plēvi, kas pasargā materiālu no mitruma un UV starojuma. Zem iepakojuma, izmantojot starplikas, jāatstāj pietiekami liela ventilācijas sprauga, savukārt ieteicamais krautnes augstums virs zemes ir 15 centimetri. Ja iepakojums ir bojāts, tas jāsalabo vai jānomaina. Kraujot grēdā krāsotus materiālus, starp katru dēļu kārtu jāizklāj plēves slānis, kas pasargā virsmas no salipšanas un saskrāpēšanas.

Virsmas sagatavošana
Lai ārējās apdares dēļi pēc uzstādīšanas saglabātos sausi, starp tiem un mājas sienu jāatstāj 22–25 mm plata ventilācijas sprauga. Lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju, tai apakšā un augšā jābūt atvērtai. Uzstādot apdares dēļus horizontāli, ventilācijas spraugas latojums jāveido vertikāli ar maksimums 60 cm atstarpi. Uzstādot apdares dēļus vertikāli, latojums jābūvē krusteniski – pirmo kārtu stiprinot vertikāli, lai nodrošinātu ventilāciju, bet otru horizontāli, lai varētu piestiprināt apdares dēļus.

Stiprinājumi
Piemērotākie stiprinājumi ārējiem apdares dēļiem ir karsti cinkotas naglas vai nerūsējošas skrūves. Lai papildus samazinātu dēļu izliekšanās risku, var izmantot kaltās vai rievotās naglas. Noteikti nedrīkst lietot parastās celtniecības naglas – stiprinājuma vietās tās ātri sāks rūsēt. Optimālā variantā naglas vai skrūves garumam 1,5 reizes jāpārsniedz apdares dēļa biezums. Izmantojot naglu pistoli, tās jauda jānoregulē tā, lai naglas galviņa nepaliktu ārpusē, bet arī neieietu pārāk dziļi dēlī un neveidotos iedobe. Lai izvairītos no šķelšanās riska, stiprinājuma vietai vajadzētu būt vismaz 7–10 cm no dēļa gala. Ja plānots to izvietot tuvāk, dēlī iepriekš jāizurbj caurums. Jāņem vērā – lai pasargātu spundējuma vietu, ārējās apdares dēļu stiprinājuma vietas veido 1,5–2,5 cm no dēļa malas. Pēc uzstādīšanas naglošanas vietas jāpārklāj ar krāsu.

Salaiduma vietas
Nav ieteicams veidot kopā salaistus stūra savienojumus – tā vietā starp dēļu galiem labāk atstāt ventilācijas spraugu un savienojuma vietu nosegt ar dekoratīviem dēļiem.
Savienojuma vietās nozāģētie apšuvuma dēļu gali jānokrāso. Turklāt jāatceras – koka fasādes kalpošanas laiks atkarīgs arī no pareizi uzstādītām notekcaurulēm, ventilācijas sistēmas izejas un logu apdares līstēm.

Ārējās apdares dēļu kopšana

Lielas mitruma režīma svārstības koka fasādes ekspluatācijas laikā var radīt apšuvuma dēļu un krāsojuma mehāniskus bojājumus, piemēram, plaisas un izliekumus. Tā ir dabiska parādība un nav uzskatāma par ražošanas defektu. Tomēr, ja šādi bojājumi tiek konstatēti, tie pēc iespējas ātrāk jānovērš, lai nepieļautu tālāku izplatīšanos. Ņemot vērā, ka koka fasāde ir pakļauta tiešai saules staru ietekmei, siltuma rezultātā no dēļiem var izdalīties arī sveķi. Visbiežāk tas krāsas pārklājumu nebojā, tāpēc sveķiem vienkārši jāļauj sacietēt – vēlāk tie viegli noņemami ar parastu birstīti. Atkarībā no izmantotā krāsas veida, krāsu toņa spilgtuma, apdares dēļu virsmas apstrādes (zāģēts/ēvelēts), ēkas atrašanās vietas un daudziem citiem faktoriem, pirmā krāsas atjaunošana var būt jāveic jau pēc trim vai pat tikai 15 gadiem. Precīzu kopšanas instrukciju sniegs pārdevējs. Vienīgi jāatceras – pirms krāsas atjaunošanas fasāde uzmanīgi jānotīra no netīrumiem un putekļiem, bet pelējuma vietas jāapstrādā ar speciālu līdzekli tā likvidēšanai. Koksnes mitruma līmenim krāsošanas laikā jābūt zem 20%, temperatūrai jābūt vismaz +5°C un relatīvajam gaisa mitrumam – zem 80%.

Praktiski padomi, kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties, pasūtot un uzstādot koka ārējās apdares dēļus.

Pata!