Iekšējās apdares dēļi
Iekšējā apdarē vienlīdz labi iespējams izmantot kā priedes, tā arī egles dēļus, taču vēlams ņemt vērā šo koku sugu atšķirīgās īpašības. Priedes koksne ir daudzkrāsaina, ar sarkanu un dzeltenu toņkārtu pārejām. Laika gaitā tā kļūst tumšāka, ko daļēji, bet ne pilnībā var kompensēt, izmantojot virsmas apstrādes materiālus, kas aizsargā koksni pret saules UV starojuma ietekmi. Egles koksnei savukārt ir gaišāks tonis, kas ar laiku tikai nedaudz sāk dzeltēt, turklāt to viegli var novērst ar atbilstošu apstrādes aizsarglīdzekli pret UV starojumu.
Iekšējās apdares dēļu izvēle
Koku suga
Iekšējā apdarē vienlīdz labi iespējams izmantot gan priedes, gan egles dēļus, vienīgi jāņem vērā abu koksnes sugu atšķirīgās īpašības. Priedes koksne ir daudzkrāsaina, ar sarkanās un dzeltenās toņkārtas maiņu. Laika gaitā tā kļūst tumšāka, ko daļēji, bet ne pilnībā var kompensēt ar virsmas gala apdari, kas aizsargā pret saules UV starojumu. Kaut gan priedes apdares dēļos sastopami lieli zari, tie, ja vien nav bojāti vai izkrituši, nebūtu uzskatāmi par defektu. Turklāt zaru koksne nav tik blīva kā eglei, tāpēc priedes apdares dēļi nedaudz vieglāk padodas krāsošanai – zaru vietās žūšanas laikā krāsa neplaisās. Savukārt dabiskā veidā priedes iekšējā apdare vislabāk iederēsies lielākās un gaišākās telpās, kur koksnes tumšais tonis neradīs nomācošu efektu. Egles koksnei savukārt ir gaišāks tonis, kas ar laiku tikai nedaudz sāk dzeltēt, turklāt to viegli var novērst ar atbilstošu aizsardzību pret UV starojumu. Lai gan eglei ir vairāk zaru nekā priedei, tie ir neitrālā tonī, tāpēc egles iekšējā apdare vislabāk izskatīsies tās dabiskajā veidā, īpaši mazās telpās vai vietās ar vāju apgaismojumu. Krāsošanai egles apdares dēļi nav īpaši piemēroti, jo zaru vietām raksturīgas plaisas, kas nokrāsotas kļūstikai vēl pamanāmākas.
Profils
Iekšējās apdares dēļu formai vai profilam nav striktu prasību. Atbilstoši iecerētajam interjera dizainam iespējams izmantot gan spundētos, gan pusspundes koka apdares dēļus, tos pēc izvēles liekot horizontāli vai vertikāli. Neitrālākais risinājums būs dēļi ar slīpām malām, kuru savienojuma vietā paliks vien neliels ierobs. Jāņem vērā, ka iekšējā apdarē iespējams izmantot dēļus biezumā no 9 mm, taču telpās ar paaugstinātu vai neregulāru gaisa mitrumu ieteicams izmantot biezākus materiālus, tādā veidā samazinot izplešanās un saraušanās risku gaisa mitruma režīma izmaiņu ietekmē.
Virsmas apdare
Apdares dēļus krāsojot uz vietas, pastāv liels risks, ka neizdosies uzklāt vienmērīgi biezu krāsas slāni un līdz ar to nodrošināt arī vienmērīgu žūšanu. Tāpēc labs risinājums ir izvēlēties rūpnieciski krāsotus dēļus, kas apstrādāti telpā bez putekļiem, ar atbilstošu un nemainīgu temperatūras un mitruma režīmu, uzklājot apdares materiālu precīzi ražotāja norādītajā biezumā. Šāda apdare nodrošina augstu kvalitāti un ilgu kalpošanas laiku, turklāt, īpaši liela apjoma gadījumā, rūpnieciskā krāsošana var izrādīties arī lētāka.
Apjoms
Aprēķinot nepieciešamo iekšējās apdares dēļu apjomu, kopējai kvadratūrai ieteicams pieskaitīt papildus 5–10% rezervei. Neliela papildu apjoma pasūtīšana vēlāk būs apgrūtinoša un dārga gan jums, gan pārdevējam, īpaši rūpnieciski krāsotu apdares dēļu gadījumā. Īpaša uzmanība jāpievērš veikalā norādītajām apdares dēļu mērvienībām. Aktuālā kvadratūra norāda precīzus dēļa kā izstrādājuma izmērus, bet nominālā – nosedzošo platību, neņemot vērā spundējuma vietas. Ja minēta ir aktuālā kvadratūra, nepieciešamā materiālu daudzuma aprēķini kļūst sarežģītāki, jo klāt jāpieskaita tie milimetri, kas zudīs, spundējuma vietās savienojot dēļus.
Dēļu uzglabāšana un uzstādīšana
Uzglabāšana būvlaukumā
Uzglabājot iekšējās apdares dēļus ārā, tiem no augšpuses un sāniem jābūt nosegtiem ar plēvi, kas pasargā materiālu no mitruma un UV starojuma. Zem iepakojuma, izmantojot starplikas, jāatstāj pietiekami liela ventilācijas sprauga, savukārt ieteicamais krautnes attālums virs zemes ir 15 centimetri. Ja iepakojums ir bojāts, tas jāsalabo vai jānomaina. Ņemot vērā, ka iekšējo apdares dēļu mitruma saturs ražošanas laikā ir 12% (+/-2%), lai izvairītos no vēlākas deformācijas un plaisāšanas, pirms uzstādīšanas materiāliem būtu jāļauj pielāgoties iekštelpu klimatam. Tāpēc optimāls risinājums ir tos vismaz divas nedēļas paturēt telpā, kur plānota uzstādīšana.
Virsmas sagatavošana
Uzstādot apdares dēļus, jāņem vērā gan telpas mitrums un ventilācija, gan apšujamās sienas mitrums. Ja pamatu veido gluda virsma vai koka karkasa konstrukcija, bet telpa ir sausa un labi vēdināma, iekšējos apšuvuma dēļus var uzstādīt tieši uz sienas vai griestiem. Akmens, betona un citu nelīdzenu vai mitru sienas materiālu gadījumā apdares dēļi stiprināmi pie iepriekš sagatavota latojuma. Maksimālais atstatums starp latām – 60 centimetri (1. attēls).
Sausās un labi vēdināmās telpās latas var uzstādīt visā garumā, bez ventilācijas spraugām galos. Mitrās vietās, piemēram, vannasistabās un saunās, latojumā jāatstāj nelielas spraugas, kas nodrošina efektīvāku gaisa cirkulāciju starp sienu un apdares dēļiem (2. attēls).
Stiprinājumi
Piemērotākie stiprinājumi iekšējiem apdares dēļiem ir cinkotas naglas, nerūsējošas skrūves vai speciālas skavas. Lai papildus samazinātu dēļu izliekšanās risku, var izmantot kaltās vai rievotās naglas. Optimālā variantā naglas vai skrūves garumam 1,5 reizes jāpārsniedz apdares dēļa biezums. Lai izvairītos no šķelšanās riska, stiprinājuma vietai vajadzētu būt vismaz 7–10 cm no dēļa gala. Ja plānots to izvietot tuvāk, dēlī iepriekš jāizurbj caurums (3., 4., 5. attēls).
Salaiduma vietas
Uzstādot apdares dēļus vertikāli, jāsāk ar telpas stūri, vēlams – ārējo. Uzstādot apdares dēļus horizontāli, jāsāk no grīdas un dēļiem jābūt vērstiem ar spundējuma gropi uz leju. Salaiduma vietās ar sienu, grīdu un griestiem jāatstāj 10 mm sprauga, kas vēlāk būtu jānosedz ar dekoratīvo līsti. Ja apdares dēļi tiek uzstādīti gan uz griestiem, gan sienas, jāsāk ar griestu segumu (6., 7. attēls).
