Koka fasādes apdares dēļi atrodas tiešā saules, mitruma un vēja ietekmē. Lai tie godam kalpotu, būtu ilgmūžīgi un ātri nekļūtu pelēcīgi, ir svarīgi zināt, kam pievērst uzmanību, izvēloties apdares dēļus, un kā tos pareizi pasargāt.

Dēļu biezums un sausuma pakāpe

Jāņem vērā, ka Latvijas klimatam raksturīgi ļoti mainīgi laikapstākļi. Tādēļ ārējai apdarei mūsu platuma grādos būtu vēlams izvēlēties biezākus dēļus - ieteicams vismaz 21 mm. Tie ne tikai kalpos ilgāk, bet daļēji pildīs arī mājas siltināšanas un aizsargfunkcijas - būs noturīgāki pret ārējās vides faktoru (mitruma, saules u. tml.) nelabvēlīgo ietekmi uz koksni.

Svarīgs faktors, ko izvērtēt, ir arī koksnes deformācijas iespējas ekspluatācijas laikā. Lai no tās maksimāli izvairītos, rekomendējam izvēlēties jau žāvētu koksni. Piemēram, PATA kokmateriālu veikalos un e-veikalā pieejamie apdares dēļi jau ir rūpnieciski žāvēti līdz 18 % (±2 %) mitrumam.

Pusspundes vai pilnas spundes dēļi?

Ēku fasādēm un citiem āra būvniecības projektiem ērtāk un vienkāršāk būtu izmantot pusspundes dēļus. Tie ir savstarpēji vieglāk savienojami un mazina risku, ka ilgstošas ekspluatācijas laikā laikapstākļu ietekmē radīsies spraugas vai siena deformēsies. Tomēr svarīga ir ne tikai pareiza dēļu savienošana, bet arī nostiprināšana, pārbaudot, vai ūdens no dēļiem tiešām notek, neiekļūstot savienojuma vietās.

Protams, āra darbos var izmantot arī pilnas spundes dēļus, taču tādā gadījumā uzstādīšanas procesā jābūt ļoti precīziem un rūpīgi jāievēro noteiktās atstarpes, ko paredzējuši konkrēto dēļu ražotāji. Jāatceras, ka pat žāvēts, krāsots vai citādi apstrādāts koks lielākā vai mazākā daudzumā uzņem un atdod mitrumu. Tādēļ, salīdzinot pusspundes un pilnas spundes dēļu ilgmūžību, jāatzīst, ka pusspundes risinājums tomēr ievērojami samazina deformācijas riskus.

Apdares dēļu virsma: gludi ēvelēta, smalki zāģēta, mikrorievota vai birstēta?

Ārējās apdares dēļi galvenokārt tiek izgatavoti no zāģētiem egles kokmateriāliem. Egles koksne ir blīvāka un izturīgāka nekā priedei, tāpēc kalpo ilgāk. Ārējai apdarei paredzēto dēļu redzamā puse parasti tiek veidota ar gludi ēvelētu, smalki zāģētu, mikrorievotu vai birstētu virsmu, bet aizmugurē var būt nenoēvelējumi.

Dažādie apstrādes veidi ļauj dēļiem vizuāli atšķirties, taču vienlaikus ietekmē arī paša dēļa funkcionalitāti. Piemēram, mikrorievotiem dēļiem būs izteiktāka krāsu spēle atkarībā no apgaismojuma. Visizteiksmīgākā struktūra būs birstētiem dēļiem, jo apstrādes procesā tiek izņemta mīkstā šķiedra. Tādējādi koksne ir cietāka un izturīgāka, taču sliktāk uzsūc krāsu vai citus apstrādes līdzekļus.

Turpretim dēļi ar smalki zāģēto virsmu labāk uzsūc krāsu. Tas ļauj labāk saglabāt vizuālo izskatu un būt ilgāk pasargātiem no mitruma. Arī fasādes krāsas atjaunošanas darbi būs jāveic retāk nekā gludi ēvelētiem dēļiem. Iespējams, tieši šis ir iemesls, kādēļ klienti pēdējos gados aizvien biežāk ārējai apdarei izvēlas smalki zāģētas virsmas dēļus.