Pirts apdares dēļi

Tā kā pirtī attīrās ne vien miesa, bet arī veldzējas dvēsele, svarīga ir pirts iekšējās apdares un lāvas dēļu izvēle. Pirts iekšējai apdarei ir ieteicams izmantot lapu koku materiālus. Vispopulārākie no sugu veidiem, kurus izmanto kā pirts apdares materiālus, ir apse, melnalksnis un liepa. Izmantojot iepriekš minēto sugu veidus, pirts nekad nebūs sūra un tai piemitīs ārstnieciskas īpašības, jo šīs koku sugas izdala fitoncīdus, kuri veidojušies kokiem augot mitrā, skābā vidē.

Melnalksnis ir bioenerģijas avots, kas cilvēkam uzlabo garīgo un fizisko veselību, bet ar apses koku izšūta pirts cilvēkus atbrīvos no negatīvās un liekās enerģijas. Tieši tādēļ pirts telpā jeb pērtuvē ir ieteicams izmantot abas koku sugas vienlaikus.

Pirts apdarē nav ieteicams izmantot skuju koku apdares materiālus, jo karstā gaisa dēļ no tiem var sākt tecēt sveķi un tas var radīt diskomfortu. Vienīgais izņēmums ir griestu daļa, kas atrodas virs pirts krāsniņas akmeņiem – to droši var apšūt ar priedes koka apdares dēļiem, kas dos patīkamu, veselīgu aromātu.

Melnalksnis

Melnalksnim ir raksturīgas ārstnieciskas īpašības un to bieži izmanto, kā pirts un saunas iekšējai apdarei.Vielas, kas izdalās no koksnes to sildot, rada patīkamu iedarbību, kas palīdz pret saaukstēšanos un atvieglo locītavu un muskuļu sāpes.

Apse

Apse, pateicoties tās īpašībām, labi saglabā siltumu. Tā neuzkarst līdz augstām temperatūrām un neizdala sveķus. Savukārt augstais koksnes blīvums neļauj dēļiem pūt un nodrošina ilgmūžību. Pieskaroties pirts vai saunas sienām vai sēžot uz lāvas, nav iespējams apdedzināties ar koksni vai pielipt pie tās.

Izbūvējot pirti, apdares dēļus ieteicams novietot vertikāli, jo tad tie labāk vēdināsies. Dēlīšu stiprināšanai pie latojuma (latojums jāveido ar 50 līdz 60 centimetru atstarpēm) jāizmanto speciālas skaviņas, jo tā ir iespējams izvairīties no dēlīšu mehāniskas bojāšanās, kā arī dot iespēju dēļiem brīvi staigāt lielās gaisa temperatūras svārstībās pērtuvē.

Pata!